Pat nezinu no kā ir cēlies nosaukums mēnesis un vai tas ir saistīts ar 27 dienu 7 stundu un 43 minūšu garo mēness fāzi, bet atkal jau viens ir garām un jauns ir iesācies pats no sevis. Šajā pārmaiņu brīdī nenotika nekas. Tikai vienā mirklī pamanīju, ka ir jau oktobris.
Jau aizgājušajā mēnesī [bet ne tikai] sāku ievērot dažādas ne-sakarības, sagadīšanās un nenotikšanu, negaidīšanu. Vienmēr man ir paticis (un, manuprāt, vairāk kā citiem) meklēt sakarības un tās pielietot citā kontekstā. Nesen iemācījos šādu rīcību palikt zem nosaukuma "sistemātiskā domāšana" (vai līdzīgi). Šis triks, ieradums un tendence man ir palīdzējusi tikt galā ar daudzām dzīves situācijām, kad spēju no-orientēties un izdomāt (! no nekā) kādu vēlamu risinājumu, sasaistot kopā daudzas līdzšinējās pieredzes. Nu tāda ir tā sistemātiskā domāšana -> tīkls.
Tikai šis tīkls vienmēr darbojas līdzīgi kā ikviens modelis - tikai noteiktos apstākļos. (Tāpēc arī esmu daudzkārt nošāvis greizi ar risinājumiem). Un tieši pēdējo mēnešu laikā esmu pamanījis, ka šīs šķietamās sakarības nemaz nav tik noteiktas kā es tās redzēju. Es ievēroju, ka citi cilvēki saskata saistības starp melniem kaķiem un paša neveiklību, vai auduma pakāpenisku izdilšanu, ka skolēni saskata gandrīz vienādību starp patikšanu un panākumiem un ka grāmatas stāsta saistības starp noteiktām rīcībām un laimi.
Jā, daudzas saistības bieži izpildās. Bet tāpat lielākā daļa notikumu vienkārši notiek, sagadās, sakrīt, iznāk.
Ir tādas Pamatlietas (manis pielietots nosaukums) kā telpa un laiks. Tās taču ir noteiktas un izmērāmas. Bet arī šīs lietas es pēdējā laikā esmu izlaidis no acīm. Laiks vienkārši ir. Nav dienu, minūšu, stundu, nedēļu un arī mēnešu. Laiks ir vienā lielā gabalā, ne sācies, ne arī beigsies. Ceļošana laikā? Vairs nezinu, kas ar šo ideju ir domāts...
Telpa arī ir ļoti noteikta. Un mums katram kaut kas pieder. Savs stūrītis, istaba, mājas, dzīvoklis, skola. Man ir mājas. Bet tās nav gluži manas. Vismaz es nejūtu tās kā savas. Bet es rīkojos ar tām kā savām, pēc saviem likumiem un ieskatiem. Vēl man ir dzīvesvietas, bet tā ir telpa, kurā būt un tanī pašā mirklī nebūt piederīgam.
Arī telpa man ir sajaukta un tā ir. Laiks ir. Notikumi notiek. Dzīve - gadās.
Gribas nedaudz atkāpties no sakarībām un teikt:"Domāju, tātad domāju", "Dzīvoju, tātad dzīvoju" un turpināšu to darīt sava un citu labuma, prieka un smaidu vārdā.
Arī oktobrī, vai arī tikai šodienai, kura nekad nebeidzas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru