Viss sākās, kad man bija 5 gadi. Man skauda, ka Klāvs (vai arī Mārtiņš) tik ilgi glauda Māra lielo melno, bet patiešām sirsnīgo, suni. Nolēmu, ka pietiek! Pagrūdu viņu malā un pats gāju klāt sunim. Suns, jau cienījama vecuma kungs, nolēma izmantot iespēju, lai sniegtu man kārtīgu mācību - iekoda rokā. Kā jau savos piecos gados, izmantoju visefektīvāko metodi kā iegūt kko labu no situācijas - skrēju mājās raudādams. Nekas labs nesanāca - ielika man slimnīcā uz ~nedēļu.
Tā nu man radās bailes no suņiem, ar kurām vēl tagad cīnos. Šovakar bija plāns šīs bailes izaicināt un doties pie draugiem - jaunās Grandānu ģimenes - kur nu jau mīt 8 suņi. Jā, tieši tā, 8 suņi! Ierodoties mani pārsteidza mātes miers un 7 mazie rūķi izskatījās pārsteidzoši forši.
Stāsta morāle - 7 mazie stafordšīras terjera un boksera kucēni (4 džeki un 3 čiksas) meklē jaunas mājas. Varat pieteikties pie manis ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru