Man ļoti patīk fotografēt, patīk arī zīmēt, muzicēt, dziedāt un improvizēt. Tikai pēdējo pāris gadu laikā es šajās jomās esmu tomēr nedaudz apstājies uz vietas. Paņemot, fotoaparātu rokā, man nemaz pārāk negribējās bildēt, nebija šī dzirkstele, šis iekšējais mākslinieks. Ģitāra bieži vien apputēja ar biezu putekļu kārtu un visas pārējās lietas arī palika bešā.
Kā jau paredzējāt - mans iekšējais mākslinieks lēnām, bet pamazām atmožas. Es sāku atkal saredzēt dažādus kadrus un kompozīcijas, sajūtu un atrodu dziesmas, kuras vēlos iemācīties, kā arī ķeros pie dažādiem zīmēšanas rīkiem.
Tas viss nenotika uzreiz, tas notiek pamazām, bet es to jūtu. Pirmā nāca ģitāra, uz kuras mācījos pāris mīļas dziesmas kā, piemēram, šīs http://www.youtube.com/watch?v=XFkzRNyygfk ; http://www.youtube.com/watch?v=xem6DoA52Uo&feature=related
Tad arī beidzot tika noorganizēta neliela fotosesija pie skolas priekš draugiem. Un tad vakar bildēju savus trakos vecākus, kuri ar draugiem izdomāja aiziet 26 km pārgājienā pie Pāvilostas.
Šovakar ar lielu rūpību piegāju olu krāsošanai un tā sajūta, brīvā miera sajūta, kas pārņem, kad var nodoties kā radīšanai (šajā gadījumā zīmējumu un rakstu radīšanai) mani iepriecināja.
Laikā, kad ir ļoti maz kā skaidra man dzīvē, šie mazie mirkļi mani ļoti iepriecina. Tad katram Jums nedaudz šī prieka.
Kā notiek olu krāsošana jums?
Un protams - rītdien atkal dodamies ĀRĀ! :)
Jānis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru