Update

Es esmu atkal atgriezies šeit.

Pēc tam, kad pārskatīju, ko citi labu runā, paskatījos uz saviem ierakstiem un secināju, ka nu noteikti nav nekas par tēmu [norādīta bloga augšpusē]

Einšteins esot teicis, ka viņš nebūt nav izcili gudrs un apdāvināts ar pārcilvēciskām spējām. Viņš vienkārši ir ļoti ziņkārīgs. Nezinu, vai drīkstu tā teikt, bet tajā mirklī es jutos ļoti tuvu viņam. Mani interesē viss, kas notiek man apkārt, manu ziņkāri nevar remdināt [pie šī temata vēl atgriezīšos]. Tāpēc arī meklēju to perfekto dzīvi, puzli, kuru savietot kopā no visiem pa ceļam sastaptajiem gabaliņiem.

Uz to gan skatīšos tikai caur spēcīgajiem šābrīža iespaidiem. Šajā nedēļas nogalē ar mani notika lielas lietas. Vēl tikko izmantojot skype sazinājos ar lielisku cilvēku. Izbaudīju ieskatu tajā, cik ļoti noturīgas var būt cilvēku attiecības laikā. Līdzīgi jutos arī piektdien autobusā no Rīgas uz Liepāju, kur pavisam negaidīti satiku bijušo skolas biedreni.

Man pieder mans stāsts un šis stāsts ir piepildīts ar neatkārtojamiem cilvēkiem.

Mēs visi to zinām, bet ir mirkļi, kad to var izjust ļoti spēcīgi. Varbūt ir vērts tagad padomāt par to, kad pēdējo reizi ir izdevies vienkārši priecāties par to, ka esi šeit un tagad kopā ar šo cilvēku!? Tas nav viss. Šodien mēs ar ģimeni, Evas Ciekurzes vadībā jau no rīta cītīgi strādājām vietējā baseinā = pagrabā un vācām ārā visas nevajadzīgās mantas. Šī pavasara tīrīšana bija "bērnu" iniciatīva un izrādījās viena no labākajām lietām, kas pēdējā laikā ir notikušas. Blakus lieliskiem atradumiem un daudz gružiem, izdevās kopīgi strādāt pie tā, kas mums pieder.

Šie pamati ir jākopj!

Es zinu, ka mana pieredze, mani draugi, mana ģimene ir spēcīgs pamats, lai dotos Sprīdīša pēdās. Neesmu bieži juties tik priecīgs par to, ka esmu, esmu šeit un tagad. Un man ir daudz ko atklāt priekš sevis un daudz ko paveikt.

Paldies!