Atkal pirmdiena

- nosmējās šī stāsta galvenais varonis un atgriezās pie saviem saldumiem, no kuriem vienkārši nespēja atturēties. Ak šī saldā dzīve, tikai no saldumiem ļoti ātri var uzbaroties un izputēt. "Puis, klausies ko teikšu", sacīja kāds ubags "dzīve, ir skaistāka nekā to redzi šobrīd, bet neaizmirsti, ka dzīve nudien nav salda".
"Nu nezinu, nezinu. Tie veči uz ielām jau savu dzīvi šķiet nodzīvojuši, vai tad tādā vērts klausīties?"
"Pēc katras neveiksmes skaties, cik spēcīgs esi, vai spēj sevi saņemt un tālāk doties, vai tomēr par vāju esi, lai šo dzīvi dzīvotu, ne tikai nodzīvotu?"

Esmu!

esmu?

Pirmdiena

Klusums visapkārt. Putekļi nenoslaucīti stāv uz skapjaugšas un uz grāmatu kaudzēm. Pulkstenis rāda 9:53 un mierīgi tikšķ. Ārā lidinās pavasara vēstneši - "Maximas" un "RIMI" iepirkumu maisiņi. Kā jau sapratāt, šis ir mākslinieciski veidotais ievads, bet...

... pēkšņi sāka skanēt mūzika "It's gonna be a bright [bright], bright [bright], bright sunshiny day..." un es atvēru acis. "Jā, atkal klāt ir jauna diena!" šī skaistā doma kavējās manā galvā līdz paskatījos pulkstenī un:"****, atkal nogulēju, skrienu! Atā"