Nāc ārā

Jā, pēdējās dienās ir bijis lielisks laiks ārā un es ceru, ka Jūs visi paguvāt to tā pa īstam izbaudīt. Arī es pabiju pie jūras, dziļākos un seklākos laukos, mežos un mājās. Bet ne par to šoreiz vēlos runāt.

Man ļoti patīk fotografēt, patīk arī zīmēt, muzicēt, dziedāt un improvizēt. Tikai pēdējo pāris gadu laikā es šajās jomās esmu tomēr nedaudz apstājies uz vietas. Paņemot, fotoaparātu rokā, man nemaz pārāk negribējās bildēt, nebija šī dzirkstele, šis iekšējais mākslinieks. Ģitāra bieži vien apputēja ar biezu putekļu kārtu un visas pārējās lietas arī palika bešā.

Kā jau paredzējāt - mans iekšējais mākslinieks lēnām, bet pamazām atmožas. Es sāku atkal saredzēt dažādus kadrus un kompozīcijas, sajūtu un atrodu dziesmas, kuras vēlos iemācīties, kā arī ķeros pie dažādiem zīmēšanas rīkiem.

Tas viss nenotika uzreiz, tas notiek pamazām, bet es to jūtu. Pirmā nāca ģitāra, uz kuras mācījos pāris mīļas dziesmas kā, piemēram, šīs http://www.youtube.com/watch?v=XFkzRNyygfk ; http://www.youtube.com/watch?v=xem6DoA52Uo&feature=related

Tad arī beidzot tika noorganizēta neliela fotosesija pie skolas priekš draugiem. Un tad vakar bildēju savus trakos vecākus, kuri ar draugiem izdomāja aiziet 26 km pārgājienā pie Pāvilostas.

Šovakar ar lielu rūpību piegāju olu krāsošanai un tā sajūta, brīvā miera sajūta, kas pārņem, kad var nodoties kā radīšanai (šajā gadījumā zīmējumu un rakstu radīšanai) mani iepriecināja.

Laikā, kad ir ļoti maz kā skaidra man dzīvē, šie mazie mirkļi mani ļoti iepriecina. Tad katram Jums nedaudz šī prieka.

Kā notiek olu krāsošana jums?

Un protams - rītdien atkal dodamies ĀRĀ! :)

Jānis

[Ne]Iespējami

Tas viss sākās jau sen. Bet 2011.gada februārī es sapratu, ka es to patiešām vēlos un izvirzīju sev to kā mērķi. Tikos ar jau šā brīža dalībniekiem un citām iesaistītajām pusēm. Pamazām iezīmējās iemesli, kāpēc man to vajag un kāpēc es to vēlos.

Tad sākās pārbaudījumi. Tie bija dažādi un nebūt ne viegli. Vismaz sākotnēji tie nebija viegli. Katru reizi, kad pārbaudījums patiešām sākās, es tomēr jutos savā ādā un pavisam viegli. Un šodien...

Šodien man paziņoja, ka es tiku izvēlēts, lai piedalītos Iespējamajā Misijā! Tas nozīmē to, ka es būšu skolotājs uz vismaz 2 gadiem. Laiks iegādāties brilles un vēl pāris rūtainus kreklus.

Man tas ir patiešām liels notikums un es to vēlos atzīmēt kopā ar saviem draugiem, saviem atbalstītājiem un visiem pārējiem. Tātad - rītdien, 16.Aprīlī es būšu pieejams DAD Cafe Miera ielā plkst.20:00 - ~21:20 "Miera ielas Gruzijas" pasākumā un tad no ~21:40 līdz pēdējiem transportiem un varbūt ilgāk Folkklubā Ala - Pagrabs Smilšu ielā. Es jūs tur gaidīšu!

Priekā!

Update

Es esmu atkal atgriezies šeit.

Pēc tam, kad pārskatīju, ko citi labu runā, paskatījos uz saviem ierakstiem un secināju, ka nu noteikti nav nekas par tēmu [norādīta bloga augšpusē]

Einšteins esot teicis, ka viņš nebūt nav izcili gudrs un apdāvināts ar pārcilvēciskām spējām. Viņš vienkārši ir ļoti ziņkārīgs. Nezinu, vai drīkstu tā teikt, bet tajā mirklī es jutos ļoti tuvu viņam. Mani interesē viss, kas notiek man apkārt, manu ziņkāri nevar remdināt [pie šī temata vēl atgriezīšos]. Tāpēc arī meklēju to perfekto dzīvi, puzli, kuru savietot kopā no visiem pa ceļam sastaptajiem gabaliņiem.

Uz to gan skatīšos tikai caur spēcīgajiem šābrīža iespaidiem. Šajā nedēļas nogalē ar mani notika lielas lietas. Vēl tikko izmantojot skype sazinājos ar lielisku cilvēku. Izbaudīju ieskatu tajā, cik ļoti noturīgas var būt cilvēku attiecības laikā. Līdzīgi jutos arī piektdien autobusā no Rīgas uz Liepāju, kur pavisam negaidīti satiku bijušo skolas biedreni.

Man pieder mans stāsts un šis stāsts ir piepildīts ar neatkārtojamiem cilvēkiem.

Mēs visi to zinām, bet ir mirkļi, kad to var izjust ļoti spēcīgi. Varbūt ir vērts tagad padomāt par to, kad pēdējo reizi ir izdevies vienkārši priecāties par to, ka esi šeit un tagad kopā ar šo cilvēku!? Tas nav viss. Šodien mēs ar ģimeni, Evas Ciekurzes vadībā jau no rīta cītīgi strādājām vietējā baseinā = pagrabā un vācām ārā visas nevajadzīgās mantas. Šī pavasara tīrīšana bija "bērnu" iniciatīva un izrādījās viena no labākajām lietām, kas pēdējā laikā ir notikušas. Blakus lieliskiem atradumiem un daudz gružiem, izdevās kopīgi strādāt pie tā, kas mums pieder.

Šie pamati ir jākopj!

Es zinu, ka mana pieredze, mani draugi, mana ģimene ir spēcīgs pamats, lai dotos Sprīdīša pēdās. Neesmu bieži juties tik priecīgs par to, ka esmu, esmu šeit un tagad. Un man ir daudz ko atklāt priekš sevis un daudz ko paveikt.

Paldies!

Bezmiegs

Šajā nedēļas nogalē tas notika - bakalaura darbs tika novests līdz galam. Bet tas ir nozīmīgi nevis tikai tā iemesla dēļ, ka tas pārbauda prasmes un zināšanas no mūsu (vismaz) 3 gadu ceļojuma cauri SSE Riga.

Šoreiz man nācās sevi tik ļoti pielikt pie šī darba, ka parastās ikdienas normas - gulēšana, ēšana, neilgās aizsapņošanās pauzes - bija jāpakārto darba rakstīšanai. Jā, ticu, ka Jums visiem tas ir normāli, bet es to ļoti retos gadījumos esmu spējis izdarīt.

Nostrādāja miega fāžu teorija - sadalīju savu miegu 90 minūšu garos posmos un laikā no sestdienas līdz pirmdienas vakaram gulēju tik 3 reizes. Tātad 270 minūtes.

Nu labi - vēl tas neizklausās nozīmīgi. Bet šis notikums liecina par to, ka es spēju apzināties sevi un piespiest sevi. Mans prieks par rezultātiem un padarīto parāda, ka esmu motivēts. Tātad, esmu pamodies no sava ziemas miega!!!

Man šķiet, ka pavasaris ir pārmaiņu laiks. Mums visapkārt mainās daba, atgriežas visi putni - tie kas nosmērē mašīnas, kā arī tie, kuri vienkārši iepriecina ik pa laikam. Skolniekiem un studentiem virsū nāk domas par nākotnes plāniem vai arī par to kā labāk tikt galā ar parādiem. Personīgajā lauciņā, manuprāt, visi mēs gatavojamies vasarai, vai vasaras periodam (kas ir nedaudz garāks). Tas ir laiks, kurā mēs piepildam savas idejas un dodamies ceļojumos un visādi citādi izpaužam sevi.

Tādēļ es arī novēlu - mainies! Dari to ar prieku un atvērtu prātu.

Delimitation - ar terminu "Darīt" tiek atzīmētas reālas darbības, nevis plāni, izteikti vārdi, vai filosofiskas atziņas.

Conclusions - let's get out of here! :)

Kāds ir Tavs pavasaris?