otrdiena, 2008. gada 1. aprīlis

Atkal pirmdiena

- nosmējās šī stāsta galvenais varonis un atgriezās pie saviem saldumiem, no kuriem vienkārši nespēja atturēties. Ak šī saldā dzīve, tikai no saldumiem ļoti ātri var uzbaroties un izputēt. "Puis, klausies ko teikšu", sacīja kāds ubags "dzīve, ir skaistāka nekā to redzi šobrīd, bet neaizmirsti, ka dzīve nudien nav salda".
"Nu nezinu, nezinu. Tie veči uz ielām jau savu dzīvi šķiet nodzīvojuši, vai tad tādā vērts klausīties?"
"Pēc katras neveiksmes skaties, cik spēcīgs esi, vai spēj sevi saņemt un tālāk doties, vai tomēr par vāju esi, lai šo dzīvi dzīvotu, ne tikai nodzīvotu?"

Esmu!

esmu?