Mēs katrs ticam un esam atvērti kādai cilvēka vēlmju izpausmei. Citi (noteikti ne es) tic pareģiem, citi dodas uz baznīcu, citi tic mīlestībai, kamēr es ticu cilvēcīgumam. Ticu patiesībai. Tāpēc esmu vairāk atvērts ticēt stāstiem, kuri ir pasniegti šādā veidā. Iespējams, ka Tu to neredzēsi tāpat kā es. Bet iesaku šo hipotēzi izvirzīt testēšanai.
Es rakstu šo ziņu ne kā filmu kritiķis, vai uzdodamies par šī mākslas paveida ekspertu. Es tāds neesmu. Esmu mērķauditorija, vai vienkārši auditorija. Esmu subjekts. Esmu populācija. Esmu cilvēks. Bet stāsts un tam sekojošā filma "Extremely Loud and Incredibly Close" ir, kas vairāk kā parasts stāsts. Tas ir stāsta paraugs. Piemērs. Laterālās domāšanas izpausme stāstā. Dzīvības ūdens.
Un šoreiz runāšu par filmu. Uzreiz ir jāpiezīmē, ka es vispirms izlasīju grāmatu. Un filmā nebija ne tuvu tik daudz iedvesmas, sakārtotības, daudzveidības,
wittyness un skaistas detaļas. Filmā nebija tās par paraugu uzskatāmās vārdu spēles, kas grāmatu padara par reliktu. Filmā nebija pastāstīti stāsti, kuri grāmatā aizņēma nodaļas. Un tas tikai tāpēc, ka mūsdienu cilvēks nav spējīgs nosēdēt 4 stundas kinoteātra krēslā. Fuckotash you! (quoted from the movie)
Uzskaitot visu šo es vēlos pateikt to, ka filma bija un ir nekas mazāk kā fantastiska! Lieliska aktieru spēle, skaists vizuālais noformējums, brīnišķīgs muzikālais pavadījums un, kā jau minēju, stāsts, kas spēj aizskart skatītāju sirdis. Manu tajā skaitā.
Un kā šai filmai to izdodas paveikt -> apelējot pie patiesības kā vērtības un meklējot ikviena
Raison d'etre. Things have to make sense. Un vēl - ja mēs runājam par prāta skaistumu, tad Beautiful Mind (arī lieliska filma) nobāl šajā kategorijā Safrāna Foera (grāmatas autors) radītā tēla priekšā.
Neliels skaidrojums - pastāv tāds teiciens kā "Kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus." Un tas māca mūs un dod racionalizējumu tam, ka no sliktas pieredzes mēs patiešām varam mācīties. Nu skaisti, BET tas, kas mūs nenogalina, bieži vien mūs sāpina, satriec, sakauj (kā teica man tuvs cilvēks "gribējās tādus sa-sa-sa SAlikt kopā" :) ) un tad ir jāprot arī to atzīt. Ir jāmāk izjust skumjas. Ir jāprot pateikt, ja sajūtas ir vienkārši pēc suņa (atvainojos visiem enerģijas pilnajiem suņiem). Un šis stāsts arī to parāda vienkārši skaisti. Neizliecies, ka viss ir labi, ja nav. Nemelo pats sev un citiem! Un neturi mēli aiz zobiem, ja redzi netaisnību (skat. Pay It Forward). Un nav tā, ka viss beidzas labi (skat. iepriekšējo atsauci).
Starp visām tām izvēlēm, kas mums ir jāizdara diendienā, mēs varam izvēlēties to "pareizo" un tāpat nonākt situācijā, kas nav laba ne mums, ne apkārtējiem. Tāpēc katram ir vajadzīga sava karte, pēc kuras vadīties savā dzīvē. Savs
Raison d'etre. Savs dzinulis. Vai Tu zini savējo?
Noskaties filmu. Padomā, vai Tu zini savu iemeslu. Vai Tu zini, kurš darbarīks no kastes Tu esi? Un pievērs uzmanību tam, cik skaisti tas izskatās, ja ir vairāki cilvēki ar vienu un to pašu
Raison. Cik tālu izplešas visas robežas, ja cilvēks prot pastāvēt gan realitātē, gan tajā skaistajā pasaulē, ko sauc par kopējiem sapņiem. Cik augstu Tu vari uzšūpoties? Šī dāvana, kas ir reta un nepienākas katram no mums, ir tas pēc kā es uzskatu, ka ir vērts tiekties un nebaidīties riskēt.
To recap - tur ir parādīts viss no pamatiem līdz pat sapņu kalnu virsotnēm un ir parādīts, kas notiek tad, ja viss nebeidzas labi. Viss tāpat beidzas. Nāk un aiziet tālumā, ja tā ir vieglāk saprast. Un, ja filmu nevar saprast, tad iesaku izlasīt grāmatu.
