Pats tikai vēlos izteikt to, ka šī filma bija mākslinieciski ļoti augstvērtīga un tā var palīdzēt nonākt līdz dažādām atziņām. Emocionāli es sen nebiju bijis tik ļoti personīgi aizkustināts, jo filmā daudzkārt tika parādīts tas, cik ļoti cilvēki tic tam, ka izglītība var mainīt viņu, vai viņu bērnu dzīves. Līdz ar to parādot, ka šīs sistēmas sakārtošana patiešām sniegtu lielu ieguldījumu sabiedrības nākotnē.
Par manām atziņām.
Izglītības sistēma kāda tā tika atainota filmā un arī kādu es to redzu Latvijā, diemžēl, grozās galvenokārt ap pieaugušajiem. Piketi tiek rīkoti par skolotāju algām. Skolas drudžaini cenšas sasniegt skolēnu skaitu kvotas, lai varētu piedāvāt skolotājiem darbu un arī potenciāli jauni darbaspēki netiek pieņemti, jo primārais ir nodrošināt darbu esošajam darba spēkam.
Nevēloties teikt neko par esošo darba spēku - ir klaji redzams, ka šobrīd nav svarīgākais piedāvāt labāko izglītību, plašākās iespējas mūsu visu bērniem, valsts nākotnei. Bet tam būtu jābūt primārajam jautājumam. Izglītība nav bizness. Vismaz tradicionālā nozīmē kā naudas vairošanas instruments. Izglītība, skolas un atbalstošās iestādes ir domātas tam, lai veidotu pārtikušu, laimīgu un panākumiem bagātu sabiedrību un tam arī ir jābūt primārajam mērķim. Tad var runāt par ilgtspējību un noteikti svarīgo finansiālo nodrošinājumu skolotājiem, skolām un motivācijas celšanu. Bet kamēr bērnu nākotne, rezultāti un iespējas nav primārais, tikmēr nav arī tiesības runāt par šiem jautājumiem.
Bet vēl šī filma sniedz ieskatu tajā, cik ļoti dabiski cilvēkam ir mācīties. Geoffrey Canada ir skolotājs un izglītības aktīvists, kurš uzsāka iniciatīvu, kura sniedz kvalitatīvu (ļoti darbietilpīgu) izglītību problēmu reģionos. Un rezultāti pierādīja to, ka aktīvs atbalsts jebkādiem jauniešiem noved pie rezultātiem zināšanu līmenī.
Tas tikai ilustrē to, ka ikviens var iemācīties un paplašināt sevi pāri savām dabiskajām robežām. Kāpēc tad cilvēki, pamazām pieaugot, beidz mācīties? Es pats jūtu, ka es to neesmu darījis savā ikdienā. Mani uzskati pamazām ierūsē un kritiski paskatoties uz saviem viedokļiem, es nespēju tos motivēt, jo esmu pārstājis pie tiem strādāt. Jā, pieaugušajiem cilvēkiem ir jāapietas ar ļoti lielu informācijas daudzumu. Iespējams lielāku kā bērniem, bet noteikti nevajadzētu pieķerties pie seniem uzskatiem, bet gan mācīties un turpināt izaicināt sevi.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Šis teiciens lieliski pasaka formulu kā turpināt augt un palielināt savas iespējas pasaulē, tikai, šķiet, ka tas tiek pārāk maz izmantots.
